Iekšējās kārtības noteikumi

Mednieku un makšķenieku kolektīva „ZAUBE”  iekšējās kārtības noteikumi

Vispārīgie noteikumi.

 Noteikumi nosaka kārtību, kas jāievēro katram MMK „ZAUBE” biedram – medniekam. Lai gan katrs mednieks grib apliecināt savu medību prasmi, iegūt kāroto medījumu vai bagātīgu trofeju un izcelties pārējo vidū, medības nedrīkst pārvērst par sacīkstēm, kurās šauj dzīvā mērķī.

Medniekiem ir jāpilda Medību likuma un citu ar medību ieroču glabāšanu un lietošanu, kā arī ar medību organizēšanu un norisi saistītu normatīvo aktu prasības, jārealizē MMK valdes lēmumus, jāpiedalās medību objektu apsaimniekošanā un mednieku mājas sakārtošanā, jāatbalsta kolektīva rīkotos kopējos pasākumus, jābūt disciplinētiem, kulturāliem un labiem medību biedriem medībās un sadzīvē.

Kluba biedriem, kuriem ir zemes un mežu īpašumi, jānoslēdz ar klubu medību līgums.

Noteikumi dzinējmedībās.

 Pirms dzinējmedību sezonas sākuma katram medniekam jānokārto ieskaiti šaušanā – jāiegūst 20 punkti no 30 (trīs šāvieni no stāvokļa stāvus bez atbalsta pa 35 m attālumā esošu nekustīgu mežacūkas mērķi), apliecinot savu profesionālo atbilstību un gatavību medībām. Kamēr ieskaite nav sekmīgi nokārtota, mednieks var piedalīties kolektīva dzinējmedībās tikai kā dzinējs.

Līdzdalība dzinējmedībās jāpiesaka savas grupas vadītājam ne vēlāk kā ceturtdien līdz plkst 19:00. Grupas vadītājs ne vēlāk kā piektdienas rītā līdz plkst.10:00 iesniedz nozīmētajam medību vadītājam ziņas par grupas mednieku un dzinēju skaitu nākošajās medībās, lai medību vadītājam savlaicīgi būtu zināmi viņam pieejamie cilvēku resursi un varētu optimāli izplānot medības.

Medniekiem un pieaicinātajiem dzinējiem jāierodas nozīmētajā pulcēšanās vietā savlaicīgi, lai reģistrētos medībām vēl pirms noteiktā stāšanās laika uz instruktāžu. Uz rīta instruktāžu mednieki nostājas ģērbušies tikai medībām paredzētā atbilstošā apģērbā, ar uzvilktām spilgtas krāsas vestēm un galvassegām, ar pārbaudei sagatavotiem mednieka dokumentiem, tādā veidā apliecinot, ka ir gatavi medībām. Medību vadītājs veic mednieku stāvvietu izlozi, reģistrēto mednieku medību dokumentu pārbaudi, iepazīstina ar iespējamiem viesmedniekiem, informē medniekus par plānoto medību dienas norisi, medījamiem dzīvniekiem un medību drošības noteikumiem, sadala galvenos pienākumus un dod svarīgākos vispārējos norādījumus medību sekmīgai norisei.

 Medību vadītājs – visā medību dienas garumā ir galvenā amatpersona, kuras lēmumi, norādījumi un rīkojumi ir neapspriežami un ogligāti katram reģistrētajam medību dalībniekam.

Rīta līnija ir arī vieta un laiks aktuālu valdes lēmumu vai citas svarīgas informācijas paziņošanai.

Smēķēt atļauts tikai norādītajās vietās.

Medību laikā medību vadītājs pirms katra masta nostāda medniekus ierindā un precizē medību uzdevumu, norīko sev palīgus mednieku nostādīšanai mastā, precizē masta izvietojumu un mednieku skaitu, kā arī pielietojamo ieroču veidus, nozīmē dzinējus un to vadītājus, nosaka mastam nepieciešamo suņu skaitu. Pēc katra masta medību vadītājs nostāda medniekus ierindā, veic katra šāviena analīzi, sveic veiksmīgos medniekus, pasniedzot lauztu trijžuburu egles zariņu.

Mednieks medību laikā optimāli ātri sakārto ieņemto vietu mastā, sazinās ar kaimiņiem, tā norādot savu un uzzinot viņu atrašanās vietu un tikai tad pielādē ieroci. Gaidot medījumu, mastā jāuzvedas klusi, mobilā telefona skaņai jābūt izslēgtai, nedrīkst smēķēt, bet ierādīto vietu mastā drīkst atstāt ar izlādētu ieroci pēc medību norises beigu signāla un tikai pēc medību vadītāja vai viņa palīga, kas novietoja mednieku mastā, atļaujas.  

Par nomedīto zvēru nekavējoties telefoniski informē medību vadītāju. Ja zvērs ir ievainots un nav medniekam saskatāms, tiesības pārbaudīt šāviena kvalitāti ir pēc medību norises beigu signāla attiecīgajā mastā, bet arī ne tālāk kā 100 m no vietas, kur zvērs atradās šāviena brīdī. Ja nepieciešama tālāka ievainota zvēra izsekošana, to organizē medību vadītājs.

Pēc medībām medību vadītājs organizē medījumu pēcapstrādi, sadali un medību noslēgumu, kā arī nodrošina kautuves un mednieku mājas „Reķi” sakārtošanu.

Medību vadītājs nosaka mednieku, kurš pēc medībām pārbauda mednieku mājas „Reķu” stāvokli, izslēdz apgaismojumu un aizslēdz kautuvi un māju.

Medību noslēgumā medību vadītājs sniedz pārskatu par medību dienas norisi, tiek apkopoti rezultāti, uzteikti veiksminieki, novērtēta pārējo mednieku darbība. MMK valdes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona paziņo nākošo medību datumu, pulcēšanās laiku un vietu, kā arī medību vadītāju.

Medību dienas noslēdzošais pasākums ir sadalītā medījuma porciju izloze.

 Noteikumi individuālajās medībās.

 Medības piesaka telefoniski MMK amatpersonai, kura veic mednieku reģistrāciju, ne vēlāk kā sešas stundas pirms medību sākuma. Priekšroka vēlamajā medību vietā ir medniekam, kurš  medības ir pieteicis ātrāk. Pēc veiksmīgām medībām par rezultātu nekavējoties tiek ziņots medību reģistrētājam telefoniski vai nosūtot SMS.

Licencētu zvēru medību gadījumā medniekam jāzina, kādu zvēru medīšanai ir pieejamas licences, kas katrā medību reizē saskaņojams ar grupas vadītāju. Medības drīkst uzsākt tikai pēc medību pārskata aizpildīšanas. Pēc licencēta zvēra nomedīšanas tiek aizpildīta licence (ja licence neatrodas pie mednieka, tad to ir nekavējoties jāsaņem no grupas vadītāja un jāaizpilda) un tikai tad medījums tiek pārvietots no nomedīšanas vietas.

Aizpildītā licence un maksa par tās izlietošanu trīs dienu laikā tiek nodota MMK atbildīgai amatpersonai.

Pēc veiksmīgām dižmedījuma medībām katrā gadījumā rīkojas saskaņā ar grupas vadītāja norādījumiem.

 

Staltbriežu medības

 

Jebkurām staltbriežu gaides un dzinējmedībām jānoris pēc medību ētikas un tradīcijām.

Staltbriežu medības uz gaidi vieno MMK “Zaube” kolektīva biedrus, lai izkoptu staltbriežu populāciju medību platībās.(Medīt neperspektīvos un kroplos dzīvniekus, kā arī nobriedušos indivīdus, kas sasnieguši trofejas vecumu).

Medījot uz gaidi staltbrieža govis un teļus, pirmkārt būtu:

-        nomedījama staltbrieža govs, kas sasniegusi vismaz trīs gadu vecumu un augusta beigās ir bez teļa,

-        nomedījama staltbrieža govs ar izteiktām kroplības pazīmēm,

-        nomedījams staltbrieža teļš, ja augusta beigās mana attīstības problēmas,

 Ētiski būtu nemedīt teļu, kas ir vienīgais indivīds govij, saudzējot stiprākos, jo diviem teļiem mātei nav 100 % barības nodrošinājums.

 Pirms nospiest mēlīti, kas izdarīs nāvējošu šāvienu pārliecināties, vai tiešām atvase nav neredzama jūsu acīm, kas aizkavējusies vai atdusas mežmalā.

 Medījot uz gaidi staltbrieža buļļus, pirmkārt būtu:

-        nomedījams bullis, kas sasniedzis briedumu (8-12 gadi),

-        nomedījams bullis, kura pirmo ragu garums ir īsāks par ausu garumu,

-        nomedījams bullis, kas virs trīs gadu vecuma ir ar neizteiktiem vai kropliem ragiem.(Spīles ragu galos),

-        obligāti nomedījams bullis dūrējs.

 Pirms nospiest mēlīti, kas izdarīs nāvējošu šāvienu pārliecināties, vai tiešām nolūkotais bullis sasniedzis savu mērķa vecumu, jo ne ragi vien liecina par buļļa vecumu.

 Dzinejmedībās staltbriežus medī pēc tādiem pašiem medību ētikas noteikumiem, ar izņēmumu nemedīt staltbrieža bulli, jo dzenot praktiski neiespējams novērtēt buļļa vecumu.

 Medību estētika un ētika.

 

"Medību ētika ir kaut kas tāds, ko nevar redzēt, ja tā ir.

 Turpretī, ja tās nav, to redz tūlīt."(A. Vīlers)

Medniekam uz medībām jādodas kā uz svētkiem.

Nav ētiski iet uz medībām darba tērpā, nolietotās un netīrās drēbēs. Mednieka apģērbam vajadzētu būt dabā iederīgās krāsās, audumam jābūt tādam, kas netrokšņo un aiztur ūdeni. No estētiskā viedokļa medībās neiederas novalkāta goda žakete vai treniņtērps. Medniekam jābūt gatavam, ka dzinējmedību noslēgums būs saviesīgs un jārēķinās ar to, ka katrs mednieks var nokļūt medību karaļa godā. Tāpēc vienmēr jāatceras, kā jutīsies pats karalis un pārējie mednieki, ja godināmais būs tērpies noplukušā, nosmērētā un savalkātā apģērbā.

Šāviens ir atbildīgākais brīdis visā medību procesā. Dodoties medībās, katram medniekam sevi jau iepriekš jānoskaņo – lai iegūtu medījumu, man jāizdara tikai viens precīzs šāviens! Medībās šāviena brīdī ļoti svarīgi ir izvēlēties un novērtēt situāciju un šaut pa medījumu tikai tad, kad ir pilnīga pārliecība par šāviena drošumu un precizitāti.

Visi pārnadži ir šaujami ar lodēm, vienīgi mežacūku sivēnus var šaut ar renkuļiem. No medību ētikas viedokļa ar gludstobra ieroci būtu jāšauj uz mērķi kas atrodas ne tālāk par aptuveni 35 m, bet ar vītņstobra ieroci – 150 m, kaut arī medību noteikumos teikts, ka drīkst šaut uz mērķiem lielākā attālumā. Galvenā medību ētikas prasība- medījumu nošaut momentāni.

Medniekam jāvingrinās šaušanas mākā, jābūt savaldīgam izdarot šāvienu. Nedrīkst izšaut tikai uz to pusi, katram šāvienam jābūt maksimāli rūpīgi notēmētam. Medniekam ir jāzina, uz ko viņš šauj un kur tēmē.  

Īsts mednieks nešauj barā nākošu cūku māti, briežu bara vadoni vai briežu, aļņu govi ar teļu, kā arī stirnu kazu ar kazlēniem, nav pieļaujams šāviens pa aizejošu dižmedījumu no mugurpuses.

Individuālās medībās ir ļoti svarīgi izvēlēties medījamā dzīvnieka atbilstošu pozu un attālumu šāviena brīdī, lai šāviens būtu pilnīgi (200% un vairāk) drošs. Medniekam vienmēr jāatceras, ka tiek šauts pa dzīvu būtni, kam sāp, un medniekam nav tiesību būt nežēlīgam. Ja tomēr gadās, ka dzīvnieks aiziet sašauts, jādara viss iespējamais, lai savainoto atrastu un pēc iespējas ātrāk atbrīvotu no ciešanām.

Mednieka ētika prasa, lai sašautā dzīvnieka meklēšanā piedalās pats šāvējs.

Mednieka ētikas sena prasība – nepiesavināties cita medījumu. Gadījumā, ja  uz vienu zvēru ir raidīti vairāku mednieku šāvieni, medību vadītājs izvērtē situāciju un nosaka medījuma piederību. Ja ir neskaidrība, medību vadītājs pieaicina „ekspertus” no kolektīva pieredzējušāko biedru vidus un valdi, galīgo lēmumu var pieņemt pat pēc  medījuma galīgās apstrādes – sadales.

Nošautam dižmedījumam īsts mednieks parāda pēdējo godu. Zālēdāja dzīvnieka mutē kā simbolisku pēdējo ēdienu ieliek lauztu egles vai ozola godinājuma zariņu. Līdzīgu zariņu noliek uz medījuma lodes trāpījuma vietā. Vīrišķās kārtas medījumam zariņu liek ar lauzumu uz galvas pusi, sievišķās – otrādi.

Ja dižmedījums nošauts kolektīvajās medībās, ētika prasa, lai pie veiksminieka pieietu visi pārējie medību dalībnieki un apsveiktu precīzo šāvēju, draudzīgi paspiežot tam roku. Medību tradīcijas arī nosaka – ja nošauts dižmedījums, šāvējam pašam jāizņem dzīvnieka iekšas.

Slavējama ir mednieku paraža nofotografēties pie nomedītā dzīvnieka. Tas bagātina atmiņas un ir paliekoša vēsturiska liecība notikušajam. Fotogrāfijas vienlaicīgi ir arī  mednieku ētikas un kultūras izpausmes spogolis.

Pēc kolektīvajām medībām, medījuma sadales un oficiālās medību noslēguma procedūras medību vadītājs var aicināt medniekus un dzinējus uz „ķēķa mastu”, kur visi klātesošie var nobaudīt svaigi sagatavotas medījuma akniņas vai citu sarūpētu un priekšā liktu maltīti, uzsaukt tostu par veiksminiekiem un jubilāriem, visi var atcerēties spilgtākos aizvadīto medību mirkļus u.tml.

Katru medību dienu skaistu padara korektas mednieku savstarpējās attiecības, ja tajās izpaužas cieņa citam pret citu, respekts pret kopējo kārtību, palīdzība jeburā situācijā un kolektīvisms.

Medību vadītāja norādījumi ir izpildāmi bez kurnēšanas, nedrīkst zaudēt labu omu un optimismu, lietas jācenšas paveikt ar smaidu, katram vajag rūpēties par patiesi draudzīgu un savstarpēji izpalīdzīgu attiecību uzturēšanu kolektīvā.

 Iekšējās kārtības noteikumi pieņemti kopsapulcē 21.02.2015.

 

 


 .